Jaunumi
Latvijas kolekcijas monēta "Rainis un Aspazija"
Latvijas Banka izlaiž Rainim un Aspazijai veltītu sudraba kolekcijas monētu.
Nominālvērtība: 5 Eiro
Svars: 31,47 g
Forma: no divām atsevišķām detaļām salikts aplis
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 7 000
Kalta: 2015. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: Arta Ozola - Jaunarāja (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Kreisajā pusē novietots Raiņa dzejas rindu un paraksta faksimils, labajā pusē – Aspazijas dzejas rindu un paraksta faksimils. Augšdaļā pa labi uzraksts "5 euro", lejasdaļā pa kreisi uzraksts LATVIJA, zem tā – gadskaitlis 2015.
Monētas aizmugure (reverss)
Kreisajā pusē lejupvērsts sarkanām puķēm rotāts sēdošas Aspazijas tēls, labajā pusē –sēdoša Raiņa tēls. Augšdaļā centrā Raiņa paraksta faksimils, lejasdaļā centrā – Aspazijas paraksta faksimils.
Monētas josta
Gluda.
Pirms pusotra gadsimta tagadējās Latvijas dienvidu puse – Sēlija un Zemgale – dāvāja divus izcilus prātus. Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns; 1865–1929) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis ar Sanktpēterburgas Universitātes jurista izglītību, viens no Jaunās strāvas pārstāvjiem. Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; prec. Elza Valtere, kopš 1897. gada – Elza Pliekšāne; 1865–1943) bija dzejniece, dramaturģe, tulkotāja un sabiedriskā darbiniece.
Jaunstrāvnieka aktivitātes kļuva par iemeslu Raiņa apcietinājumam, bet vēlāk nometinājumam Pleskavā un izsūtījumam uz Slobodsku, kur viņam 1897.–1903. gadā pievienojās Aspazija. Iesaistīšanās 1905. gada revolūcijas ideoloģiskajās norisēs radīja draudus dzīvībai un lika meklēt glābiņu emigrācijā Šveicē līdz pat Latvijas valstiskuma izveidei. Savukārt dzīve jaunizveidotajā valstī līdzās profesionālam literāta darbam paplašinājās ar darbu parlamentā, Rainim ražīgu gadu aizvadot arī izglītības ministra amatā un sniedzot atbalstu Latviešu folkloras krātuves, Latvijas Nacionālās operas un Brīvdabas muzeja izveidei.
Rainis un Aspazija bija Latvijas valstiskuma idejas garīgās dimensijas spilgti pārstāvji, kuri savos darbos vizualizēja un iedzīvināja brīvības tēlus – sarkanās puķes, saulaino stūrīti (Aspazija), kalnā kāpēju, nākotnes cilvēku, stikla kalnu, zelta zirgu, Antiņu, Balto tēvu, Lāčplēsi un Spīdolu, Laimdotu (Rainis).
Būdami mākslinieciski atšķirīgi (Rainis – ideju dzejnieks, Aspazija – izjūtu dzejniece), viņi veidoja latviešu literatūras, arī latviešu kultūras redzamāko dvīņu pāri. Rainis savu dzeju un dramaturģiju veidoja dzelzī un tēraudā, Aspazija – mīkstajā un elastīgajā vaskā. Vasks izkūst, bet dod smaržu un saules krāsas mirdzumu, savukārt dzelzs un tērauds der tautas norūdīšanai. Šis salikums deva izrāvienu teiksmainajā Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Raiņa mākslinieciski spēcīgākā dzejoļu krājuma nosaukums ("Gals un sākums"; 1912) atgādina, ka Rainis un Aspazija ir latviešu klasiskās kultūras (literatūras) noslēgums (gals) un modernās kultūras sākums.
Gan Rainim (poēma "Ave sol!"), gan Aspazijai tuva bija saules simbolika, kas viņus vienoja, neraugoties uz atšķirībām uzskatos un mākslinieciskajās izpausmēs. Saules – dzīvības, brīvības, spēku atjaunošanas – motīvs caurvij Raiņa un Aspazijas daiļradi. Arī latviešu dainās un mentalitātē tas ir spēcīgākais tautas izdzīvošanas dzinulis. Par abiem jubilāriem tāpat kā par latviešu tautu var teikt – saules apspīdētie un uz sauli tiecošies, saulē spēkus rodošie. Raiņa un Aspazijas jubileja ir īstais brīdis, lai aktualizētu garīgos (vertikālos) orientierus un mēģinātu jaunā gaismā izlasīt Aspazijas vārdus:
"Pats liktens lēmējs, pats sev nelaime un laime.
Pats zemē ieaudzis, pats dzimtā zeme esi."
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Rīgas pilij 500"
Latvijas Banka izlaiž piecu eiro sudraba monētu "Rīgas pilij 500".
Nominālvērtība: 5 Eiro
Svars: 26,00 g, kvadrāts
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 7 000
Kalta: 2015. g. Faude & Huguenin SA (Šveice)
Mākslinieki: Ivars Drulle, Ilze Lībiete (grafiskais dizains) un Ivars Drulle (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, kreisajā pusē – uzraksts 5 EURO, labajā pusē – uzraksts LATVIJA, zem attēliem – gadskaitlis 2015.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas, virs tā – uzraksts RĪGAS PILS, zem tā –gadskaitlis 1515.
Monētas josta
Gluda.
Rīgas pils siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga Rīgas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece.
Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Senākie pabeigtās pils grafiskie atveidojumi Rīgas skatos parādās 1589., 1603. un 1612. gadā. 1612. gada attēlā, kas iespiests Nikolausa Mollīna tipogrāfijā Rīgā, detalizēti iezīmēta pils ar piebūvi ziemeļu pusē, nocietinājumi un vārtu tornis.
Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību. Livonijas kara (1558–1583) laikā Rīgas pilī 1561. gadā tika parakstīts Livonijas ordeņa pašlikvidēšanās akts. Lai gan Rīga Polijas–Lietuvas valstī tika iekļauta tikai 1581. gadā, Rīgas pils kļuva par tās vietvalžu dzīvesvietu.
Polijas–Zviedrijas kara (1600–1629) laikā cīņa ar mainīgām sekmēm notika arī par Rīgu, pilij noturoties pat pāris nedēļu ilgāk par pilsētu. Vidzemes gubernatora un vēlāk ģenerālgubernatora mītne tika papildināta ar Horna un Tota bastioniem, bet 17. gs. beigās notika pils nocietinājumu modernizācija. Savukārt Ziemeļu kara (1700–1721) laikā pēc ilgstoša aplenkuma 1710. gadā pilī tika parakstīti kapitulācijas noteikumi, un pils baznīcā bruņniecība un garīdzniecība zvērēja uzticību feldmaršalam Borisam Šeremetjevam.
Pilī dzīvoja Rīgas, vēlāk Vidzemes guberņas ģenerālgubernatori. Nozīmīgākās pils pārbūves notika grāfa Georga Brauna (1762–1792), marķīza Filipa Pauluči (1812–1829), barona Karla Magnusa fon der Pālena (1830–1845), kņaza Aleksandra Suvorova-Rimņikska (1848–1861) un kņaza Pjotra Bagrationa (1870–1876) laikā. Viduslaiku celtnes izskats mainījās, palielinot izmantojamo telpu daudzumu un dzīvojamās telpas pamazām aizpildot dažādām valsts iestādēm.
1. pasaules kara laikā vairākkārt mainījās pils apsaimniekotāji, un tikai pēc Strazdumuižas pamiera (1919. gada 3. jūlijs) pils tornī sāka plīvot Latvijas karogs. Uz pili pārcēlās Ministru prezidents un Valsts kanceleja, bet 1922. gadā tā kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.
Okupācijas gados mūru drēgnums un citas ekspluatācijas grūtības padomju varas iestādēm lika raudzīties pēc ērtāka risinājuma un pils telpas tika nodotas pionieriem, bet daļu telpu izmantoja vairāki muzeji.
Rīgas pils torņi piesaista skatienu kā vieta, kur ceļā uz Latvijas neatkarības atgūšanu pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs, kur Latvijas Valsts prezidenta karogs liecina par viņa atrašanos pilī, jo kopš 1995. gada vasaras Rīgas pils atkal kļuvusi par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Rīgas pils kā viens no Latvijai raksturīgiem simboliem savu 500 gadu jubileju atzīmē ar svaigu krāsu rotu un Latvijas Bankas veltītu sudraba kolekcijas monētu.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Kurzemes baroks"
Latvijas Banka izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām.
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925º sudrabs
Kvalitāte: proof, ar apzeltītām detaļām
Kalta 2014. g. Mennica Polska S.A. (Polija)
Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. No atveida pa kreisi augšā puslokā gadskaitlis 2014, vidū uzraksts 5 EURO, lejā puslokā uzraksts LATVIJA.
Monētas aizmugure (reverss)
Eņģelis no Lestenes baznīcas altāra. Atveidu ietver lejasdaļā puslokā vietoti uzraksti KURZEMES BAROKS (pa kreisi) un NIKOLAUSS SĒFRENSS (pa labi).
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.
17. gs. beigas un 18. gs. sākums bija arhitektūras un dekoratīvās mākslas uzplaukuma laiks Kurzemē. Muižu īpašnieki sacentās savā starpā par lielāko baznīcu un greznāko iekārtu tajā. Šīs vēlmes spēja apmierināt Ventspils koktēlnieku darbnīca, kas bija izveidojusies sakarā ar hercoga Jēkaba lielajiem kuģu būvēšanas plāniem. Darbnīcas tēlnieks Nikolauss Sēfrenss Vecākais (Nicolaus Söffrens; ?–1694) darinājis Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas altāra retablu un kanceli (1660–1663), bet viņa dēls Nikolauss Sēfrenss Jaunākais (1662–1710) kļuva par izcilāko Kurzemes baroka meistaru. Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gs. celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Laikmeta pieprasījums sekmēja ārvalstu mākslinieku un amatnieku ieceļošanu un tādējādi arī mākslas uzplaukumu.
Liepājas pilsēta spēja veiksmīgi sacensties ar Kurzemes muižnieku greznības tieksmi. Liepājas Sv. Annas baznīcā 1697. gadā tapa Latvijas lielākais baroka altāris, kura retabls ir viena no Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas vērtībām.
N. Sēfrensa darbnīcā tapuši arī Landzes baznīcas altāris un kancele (1701) un Ventspils pils kapelas iekārta, ko pabeidza Sēfrensa padēls Johans Mertenss (Johann Märtens; 1690–1737). J. Mertenss turpināja Ventspils kokgriezēju skolas tradīcijas. Viņš darinājis Salgales baznīcas iekārtu (1722) un Kandavas baznīcas kanceli un biktssolu (1735–1736). Ugāles baznīcas ērģelēm, ko 1700. gadā veidojis Liepājas meistars Korneliuss Rāneuss (Cornelius Rhaneus), kokgriezuma prospektu 1697. gadā izgriezis N. Sēfrensa radinieks Mihaels Markvarts (Michael Marquart). N. Sēfrensa darbnīcas ietekmē strādājis arī Joahims Kreicfelds (Joachim Kreuzfeldt; 1673–1721), kas tiek uzskatīts par Usmas, Sakas un Vārmes baznīcas iekārtas un Apriķu baznīcas iekārtas daļas autoru.
Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs. Baznīca 1945. gada februārī cieta padomju artilērijas apšaudēs. 1961. gadā darbību pārtrauca Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze, bet 1964. gadā izdemolētās iekārtas paliekas tika aizvestas uz Tukuma muzeju, savukārt Lestenes baznīcā 1967. gadā ierīkoja graudu kalti.
Kopš 1982. gada Lestenes baznīcas iekārtas fragmenti daļēji restaurētā veidā bija apskatāmi Rundāles pils muzejā. Tagad sākta baznīcas ēkas atjaunošana un kokgriezumu iekārtas restaurācija, lai to pakāpeniski nogādātu atpakaļ Lestenē.
Lestenes baznīcas un N. Sēfrensa kokgriezumu atjaunošana uzskatāma par vienu no svarīgākajiem Latvijas kultūras projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā. Lai šis cildenais uzdevums būtu veicams, liela nozīme ir katra pilsoņa līdzdalībai.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Gadskārtu monēta"
Latvijas Banka izlaidusi 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām.
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925º sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli: malkas cirtējs (ziema), sējējs (pavasaris), labības novācēja (vasara) un labības kūlējs (rudens). Gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi: SVEČU MĒNESIS, LAPU MĒNESIS, RUDZU MĒNESIS un SALA MĒNESIS. Monētas labajā pusē uzraksts 5 EURO.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojoši tēli: Ziemassvētku vecītis, meitene Lieldienu šūpolēs, Jāņu svinētājs un ķekatnieki, kas apciemoja lauku sētas laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi: ZIEMASSVĒTKI, METEŅI, LIELDIENAS, ŪSIŅI, JĀŅI, MĀRAS, MIĶEĻI un MĀRTIŅI. Labajā pusē no centra slīpi uz augšu vērsts uzraksts LATVIJA, malā pa labi – gadskaitlis 2014.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Esība piepildās mainībā. Tā pulsē ritmos bezgalīgā daudzveidībā – sirdspukstos, dejās, kalēja sitienos, kareivju soļos, pulksteņu tikšķos un ikdienas skrējienā. Arī dabas norišu ritējumā visur ir ritms un cikliska aprite. Dienu nomaina nakts, ausmu vainago saule zenītā, tās spožums pāriet rieta atvadās. Pilnā Mēness apaļo vaigu smaids te dilst, te aug. Vēja brāzmas atnes mākoņus, sniegu un lietu, bet droši zinām – atkal atnāks karstas dienas un daba ilgosies pēc veldzes.
Zeme, mūsu lielais un vienīgais mājoklis, piepildīta ar ritmiem, kas viedi kārto un reizēm arī skarbi jauc visu ļaužu dzīves gaitas. Vietu, ko latviešiem lēmis liktenis, mīļi dēvējam par Dievzemīti, Zaļo zemi un Laimas zemi. Te visā tīkama mērenība – savu reizi sala kniebiens, savu reizi – svelme, tad arī ūdens šaltis un veldzējošs miers, kas tik mīlīgi klāj Latvijas laukus, mežus, ezerus, pilsētas, ciemus un sētas. Moderni būtu teikt – esam komforta zonā.
Te raksturīga pastāvīga četru gadalaiku maiņa, kad ikdienu rotā saulgrieži ar gaismas un tumsas miju un gadskārtas iezīmējoši svētki – Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi un Lieldienas. Dabas pamatprocesus pēta zinātnieki, bet tautas apziņā uzkrājušies daudz senāki četru gadalaiku kulturoloģiskie slāņi, kam piepulcējas četri pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, zeme un gaiss –, četras debespuses, četras Mēness cikla fāzes un četras dimensijas.
Ar gadalaiku miju saistītas etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas. Gadalaiku norisēm allaž pakārtoti teju visu cilvēku dzīves un darba ritmi. Tie labi iezīmēti senajos latviešu mēnešu apzīmējumos: ziemas, sveču, sērsnu jeb baložu, sulu, lapu jeb sējas, ziedu, siena jeb liepu, rudzu jeb pļaujas, silu, veļu jeb rudens, sala jeb salnas un vilku mēnesis. Latviešu literatūras meistars Edvarts Virza (1883–1940) romantiskajā darbā "Straumēni" (1933) parādījis, kā četri gadalaiki savijas ar latviešu zemnieka lauku darbiem piesātināto dzīvi. Latvijas dabas izjūta caur gadalaiku miju veido arī Dzimtenes un Tēvzemes mīlestības pamatus.
Gadskārtu romantika, poēzija un burvība iedvesmojusi pasaules tautas, kultūras un civilizācijas. Cauri gadsimtiem joprojām satraucoši skan venēcieša Antonio Vivaldi (1678–1741) baroka vijoļkoncerts "Četri gadalaiki". Kā pavasara alegorija staro Sandro Botičelli (1445–1510) gleznojums "Primavera". Latvijā īpašs ir Vilhelma Purvīša (1872–1945) gleznu pavasaris. Impresionisma ģēnijs Klods Monē (1840–1926) atklāj vasaras krāsu dzīvības piesātināto prieku. Skumja nostalģija plūst no Īzaka Levitāna (1860–1900) rudens tēlojumiem.
Gadalaiki cilvēkiem gādā arī problēmas un rūpes. Kā ziemā sasildīsimies? Vai pavasarī nedraudēs plūdi? Vai vasaras svelme nenīdēs ražu? Vai rudens lieti un vētras nenesīs postu? Gadalaiku simfonija vienlaikus ir arī varena prieka oda un nebeidzams radošas iedvesmas avots. Tagad tos atcerēties rosina arī Latvijas eiro kolekcijas monēta.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Ainažu jūrskola"
Latvijas Banka izdod pirmo Latvijas eiro kolekcijas monētu.
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieks: Ivars Drulle
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā skaitlis 5, zem tā uzraksts EURO. Gar monētas malu simetriski visapkārt izvietoti četri burukuģi.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā kompasa attēls ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem, augšā puslokā uzraksts AINAŽU, apakšā – JŪRSKOLA, pa kreisi puslokā gadskaitlis 1864, pa labi – 2014.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Iesākumā bija vārdi. Jaunlatviešu ideologa, nacionālās atmodas jundītāja Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) aicinājumu dzejā izteica Auseklis (Miķelis Krogzemis; 1850–1879): "Latvji, braucat jūriņā .." Tas bija rosinājums latviešiem pārvarēt atpalicību un savrupību, rast godpilnu vietu pasaules ekonomiskajā apritē, iepazīt cilvēces kultūras bagātības, līdzvērtīgi iekļauties rietumu civilizācijā. To visu varēja veikt, naigi saimnieciski darbojoties un sadarbojoties. Tas, ka Dievs latvju zemi iekārtojis rosīgas jūras krastā, bija skaidra attīstības iespēju norāde.
Vārdi pārtapa darbos. 1864. gada 23. novembrī ar K. Valdemāra ierosmi un gādību Ainažos tika dibināta pirmā latviešu un igauņu jūrskola. Šajā Vidzemes pusē jau izsenis ar darbīgumu izcēlās stingri un uzņēmīgi vīri. Jūrmalnieki turību veidoja, būvējot nelielus burukuģus un veicot kravu pārvadājumus uz Rīgu un Sanktpēterburgu. Nu viņi jaudāja darināt lielākus buriniekus un doties tālākos ūdeņos, taču kuģošana lielajās jūrās un okeānos prasīja krietni izglītotus jūrniekus un kapteiņus, bet šāda izglītība vienkāršam latvietim nebija pieejama. Ap K. Valdemāru ar saviem līdzekļiem saliedējās Ainažu kuģu īpašnieki Juris, Andrejs un Oto Veides, Jānis Miķelsons, Gusts Lielmežs u.c. Jūrskola mājvietu rada J. Veides saimes ēkā, un pirmais to vadīja zviedru skolmeistars Kristiāns Dāls (1839–1904), kas šai apgaismības misijai veltīja 30 gadu. Sākumā mācību iestāde darbojās kā tautskola ar plašāku specializāciju jūrniecības pamatos, audzēkņiem eksāmenus kārtojot Rīgā vai Pērnavā.
Ainažu jūrskolas piemērs izrādījās tik pārliecinošs, ka 1867. gadā Krievijas impērijā tika izdots ukazs pēc šā parauga radīt plašāku skolu sistēmu. Tika atvērtas 40 jaunas jūrskolas, no kurām 11 atradās Latvijā. Mācības tajās bija bez maksas, dzimtajā valodā un pieejamas ikvienam. Ainažu jūrskola 1880. gadā ieguva augstākās kategorijas statusu, un tas deva iespēju gatavot tālbraucēju kuģu vadītājus. Skola rīkoja mācību braucienus ar burinieku "Katarina". K. Dāls ar saviem Ainažu jūrskolas audzēkņiem piedalījies pat Ziemeļu jūras ceļa apguvē. Ainažu jūrskolas vajadzībām tika uzceltas vairākas jaunas ēkas. Tajā zinības smēla kopumā ap 3 000 audzēkņu, un tūkstotis no viņiem saņēma tālbraucēja kapteiņa vai stūrmaņa diplomu.
Šīm mācību norisēm bija cieša saikne ar kuģubūvi Latvijā, jo 19. gs. nogalē jau bija izveidojusies ap 550 burinieku flote, turklāt 50 kuģu tapa tieši Ainažos. Ap 10 cilvēku komandas ar dažādām kravām devās ne tikai uz visām Eiropas ostām, bet regulāri nonāca arī otrpus Atlantijas okeānam. Nu patiesi latvji lepni gāja jūriņās...
Tuvojoties 1. pasaules karam, gan Ainažu jūrskolas, gan šādas kuģošanas laikmetu aizēnoja jauni laiki, kur sāka valdīt tērauda tvaikoņi. Pusgadsimtu ilgusī saimnieciskās dzīves virzība tomēr būtiski ietekmēja nacionālo pašapziņu, tādējādi K. Valdemārs un viņa līdzgaitnieki radīja Latvijas nākotnes stūrakmeni.
Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, un nu brīvas Latvijas pilsoņi izbraukuši visas jūras, izgājuši pasaulē, vienojušies Eiropas Savienībā, piepulcējušies eiro zonai. Latvijas Bankas pirmā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas jubilejai, ļauj lielo ilgu, centienu un sapņu buriniekiem aiziet četros vējos pasaules klaidā, vienlaikus aicinot atcerēties minētā rosinājuma otro daļu: ".. Zeltu krājat pūriņā."
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "365"
Latvijas Banka laiž apgrozībā inovatīvu sudraba monētu "365".
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 16,40 g
Diametrs: 30,00 mm
Metāls: 925º sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieks: Paulis Liepa
Monētas priekšpuse (averss)
Riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu. Uz tās monētas augšdaļā gadskaitlis 2013, tās iekšpusē uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē 1 sekundi, 1 minūti, 1 stundu, 1 dienu, 1 mēnesi un 1 gadu. Lejasdaļā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Koncentrisku smalku riņķa līniju raksts. Monētas lejasdaļā spožs tās diska sektors – skaitļa 1 atveids, tam blakus pa labi uzraksts LATS.
Monētas josta
Gluda.
"Pastāvēs, kas pārvērtīsies," – šī pirms vairāk nekā 100 gadiem lugā "Zelta zirgs" paustā Raiņa atziņa mūsdienās ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, jo Latvija atrodas uz svarīgu pārmaiņu sliekšņa, ko iezīmē vēsturiskā pievienošanās eiro zonai. 1 lata sudraba monēta ar nosaukumu "365" pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata ērai. Šis skaitlis citu vidū ir īpaši zīmīgs, jo katram liek atcerēties gada dienu virkni ar tajā ievīto notikumu un dzīves plūsmas nebeidzamo daudzveidību.
Augsti organizētas sabiedrības pastāvēšana nav domājama bez laika mērīšanas. Jau baltu kultūras pamatus veidojošās nodarbes rosināja apzināt laiku. Latvju dainās apcerēts sējas un siena laiks, veļu laiks un citi dabas norisēs sakņoti cikli, daudzinātas Lieldienas, Jāņi, Miķeļi un Ziemassvētki. Sākotnēji dabas diktētie ritmi likuši pamatus tautas kultūrai, tradīcijām, mentalitātei, dzīves un darba tikumiem.
Laiks ir mērīšanas elements, ar kuru nosaka jebkādu pārmaiņu ātrumu. To dēvē arī par ceturto dimensiju. Laiks raksturo lietu kustību no pagātnes cauri tagadnei uz nākotni. Lai saprastu, kas ir laiks, pētījumu dzīlēs gremdējušies simtiem zinātnieku, tomēr joprojām nav atbildes, kāpēc laiks rit, kālab tas plūst tikai vienā virzienā un vai pastāv laika kvanti.
Brīnumaina ir arī atšķirīgā laika uztvere. Te laiks velkas kā mūžība, te tas kļūst par vislielāko deficītu ar zelta vērtību. Cilvēku pārdomas par laiku atspoguļojas daudzos aforismos, atzīstot, ka "pasaule nav radīta laikā, bet kopā ar laiku" (Sv. Augustīns), "visgudrākais no cilvēkiem ir tas, kuru visvairāk kaitina laika zaudējums" (Dante), "nekas nav ilgstošāks par laiku, jo tas ir mūžības mērs; nekas nav īsāks par to, jo tā vienmēr nepietiek mūsu iecerēm" (Voltērs).
Emocionālu, poētisku, tēlaini stāstošu vai metaforisku vēstījumu nesošajām Latvijas Bankas monētām pievienojas monēta ar intelektuālu un eksaktu traktējumu. Grafiskā risinājuma ģeometriskā abstrakcija atgādina zinātniskas diagrammas askētisko zīmējumu. Riņķa līnija monētas aversā simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu. No tā savu skrējienu sāk 1 sekunde, 1 minūte, 1 stunda, 1 diena, 1 mēnesis, 1 gads, kuru lineāri grafiskie simboli attēloti uz centru kārtotos līniju lokos. Katram šādam laika nogrieznim ir sava nozīme esības pulsā un plūdumā. To kopums mēra gan indivīda dzīvi, gan visas cilvēces vēsturi, gan planētas un visuma mūža ritējumu.
Monētā iekodēts arī savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli 4: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Savs vēstījums arī ¾ nogrieznim: deju ritms, portreta pagrieziens, solis pirms finiša taisnes, akadēmiskā stunda, 45 futbola mača puslaika minūtes. Savukārt reversā skaitļu maģija pārtop 1 lata simbolā, kas traktēts kā spožs sektors apļa diagrammā. Smalkais līniju raksts, atgādinot pirkstu papillārās līnijas, vedina gaismas starus mest mirdzošus apļus un veido laika auru.
Monēta "365" atgādina arī par izglītības un prāta nozīmi, kas lieti noderēs poētiski noskaņotam latvietim modernā laikmeta eksaktās un pragmatiskās pasaules skrējienā. Saprāta un intelekta dominante pastiprinās, Latvijai arvien dziļāk iekļaujoties Eiropas Savienības kopējā telpā un dinamiskajā apritē sabalsojoties kopīgajam laikam.
Avots: Latvijas Banka
Jauna 1 Lata apgrozības monēta "Paritātes monēta"
Latvijas Banka šodien laiž apgrozībā pēdējo viena lata apgrozības monētu – "Paritātes monētu".
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 4,80 g
Diametrs: 21,75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2013. g. Münze Österreich (Austrija)
Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2013. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā – cipars "1", kas atveidots kopā ar tā centrāli simetrisku attēlu un ir attiecīgi uzraksta "1 LATS" un uzraksta "1,42 EIRO" sastāvdaļa.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Latvijas naudas apritē gadu mija veidos robežšķirtni, kad mainīsies maksājumu naudas plūsmas aprises. Latu aizstāšana ar eiro tiek rūpīgi gatavota gan bezskaidrās naudas norēķinos, gan gādājot eiro banknošu rezerves un Latvijas eiro apgrozības monētas ar latviešu tautumeitas vai Latvijas lielā vai mazā valsts ģerboņa attēlu to nacionālajā pusē.
Jau esam pieraduši vērot godīgu eiro ieviesēju cenrāžus, kur lata un eiro paritāte ir godaprāta apliecinājums. Ar 1. janvāri norādes apvērsīsies, bet paritāte jāsaglabā – tas pierādīs, ka tiltam ceļā uz eiro ieviešanu bijuši stabili balsti un tāpēc ar prieku varam aplūkot eiro naudas zīmes savos makos.
Latvijas Banka emitē pēdējo īpašo 1 lata apgrozības monētu, kas līdz gada beigām būs maksāšanas līdzeklis, bet pēc tam ļaus saglabāt metālā kaltu pārejas kursa pierakstu.
Šīs monētas attēls ir kā simbolisks koka stumbrs, kas savieno zarus un saknes, zemi un debesis. Tas ir ceļš uz jauniem notikumiem, sapņiem un iespējām. Prasme pieņemt pārmaiņas, ko nes dzīves ritējums, novērtēt to dāvātās iespējas un droši izmantot šīs iespējas ir veids, kā Latvijai un tās sabiedrībai stabili, noteikti un pārliecinoši integrēties eiro zonas vienotajā ekonomiskajā un kultūras telpā. Jaunu panākumu pamatā būs arī iepriekš uzkrātā daudzveidīgā pieredze visdažādākajās dzīves jomās, kas ļaus stingri stāvēt uz zemes un saglabāt pēctecību, bet vienlaikus sapņiem jātiecas debesīs, arī šajā jomā uzturot sava veida paritāti.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Ak, svētā Lestene!"
Latvijas Banka šodien laiž apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 1,2442 g
Diametrs: 13,92 mm
Metāls: 9999º zelts
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra sānu dekora, no tā pa kreisi puslokā uzraksts LATVIJA 2013, monētas lejasdaļā uzraksts 1 LATS.
Monētas aizmugure (reverss)
Eņģeļa galviņa no Lestenes baznīcas altāra, virs tās puslokā uzraksts AK, SVĒTĀ LESTENE!.
Monētas josta
Rievota.
Lestenes baznīca reiz bija krāšņākais vēsturiskais dievnams Latvijas laukos. 1704.–1709. gadā slavenais Kurzemes hercoga Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss, jaunākais, pēc Lestenes muižas īpašnieka Karla Frīdriha fon Firksa pasūtījuma radīja kokgriezuma iekārtu. Viens no Latvijas kultūras kanona 15 vizuālās mākslas šedevriem ir N. Sēfrensa darinātais Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris, bet Lestenē papildus līdzīgam altārim atradās vesels šā meistara veidots ansamblis – kancele, biktssols, ērģeļu prospekts, baznīcēnu soli, patronu loža. Latvijas izcilākā baroka laika ērģeļu būvētāja Korneliusa Rāneusa 1707. gadā darinātais instruments atradās aiz grezna ērģeļu prospekta, kur mehānismi spēles laikā kustināja kokā grieztās figūras – eņģeļi spēlēja instrumentus, sita timpānus un cilāja spārnus, ķēniņš Dāvids diriģēja, bet visam pāri spārnus vēdīja liels ērglis. Mākslas, garīguma un mūzikas iedarbības spēks Lestenes baznīcā sasniedza tādu pakāpi, ka baznīcēni krita ceļos un sauca: "Ak, svētā Lestene!" Ar šo teicienu pausts galējs pārsteigums, sajūsma un pacilātība, tas vienmēr saistīts ar Lestenes baznīcu un iegājis latviešu tautas folklorā.
Lestenes baznīca ārēji ir skarba un vienkārša kā visas senās Kurzemes baznīcas, bet iekšpusē kokgriezuma iekārta sabalsojās ar interjera bagātīgo barokālo apdari – korintiskā ordera pilastriem, zeltītām konsolēm, rozetēm, eņģeļu galviņām. Gandrīz līdz 2. pasaules kara beigām viss brīnumaini bija saglabājies sākotnējā izskatā, pat smilšu pulkstenis uz kanceles malas gadsimtu ritumā nebija zaudējis nevienu no savām stikla piltuvēm. Tad sākās posta laiks. 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet 1967. gadā ēkā iekārtoja graudu kalti. Par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, savukārt saglabājušās Lestenes baznīcas kokgriezuma iekārtas daļas 1964. gadā pārveda uz Tukuma muzeju. 1973. gadā visas ansambļa sastāvdaļas tika sakopotas Rundāles pils muzejā, kur tās kopš 1983. gada bija apskatāmas daļēji restaurētā veidā.
Sākot ar 2002. gadu, Lestenes Evaņģēliski luteriskā draudze pamazām atjauno baznīcas ēku, taču vēl pabeidzama celtnes atjaunošana, baznīcā atkal izvietojama un restaurējama kokgriezuma iekārta. Kopš 2012. gada baznīcā atkal stāv kokgriezumiem rotātais biktssols, ir atjaunoti barokālie baznīcēnu soli. Tas notiek tikai par ziedojumiem un nelielu projektu naudu. Šī monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, tā ir aicinājums sabiedrībai un katram cilvēkam palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu, sadziedēt dziļās kara un padomju varas radītās brūces Lestenē.
Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galviņa un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā. Zelta monēta atgādina par Lestenes baznīcas izcilo mākslas vērtību un simboliski iezīmē N. Sēfrensa bagātīgi zeltīto kokgriezumu greznību.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas piemiņas monēta "Jāzeps Vītols"
Latvijas Banka laiž apgrozībā komponistam – gaismas apdziedātājam, Latvijas profesionālās mūzikas izglītības pamatlicējam Jāzepam Vītolam veltītu jubilejas monētu.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Jāzepa Vītola portrets profilā, no tā pa kreisi puslokā uzraksts JĀZEPS VĪTOLS, pa labi – skaitlis 1 un zem tā uzraksts LATS, monētas lejasdaļā – Jāzepa Vītola paraksta faksimils.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā no piecām horizontālām līnijām izejošs gaismas staru loks, monētas augšdaļā puslokā uzraksts GAISMU SAUCA, GAISMA AUSA, monētas lejasdaļā – gadskaitlis 2013.
Monētas josta
Uzraksti Latvijas Banka un Latvijas Republika, atdalīti ar rombveida punktiem.
Jāzeps Vītols (1863–1948) nodzīvoja divus darba mūžus. Līdz neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai viņš bija augsti godāts Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors un respektēts mūzikas kritiķis, N. Rimska-Korsakova, A. Ļadova un A. Glazunova draugs un Sanktpēterburgas latviešu kopienas aktīvists. Kad likās, ka nu varētu doties pensijā un baudīt iemīļotos makšķerēšanas priekus, J. Vītols 55 gadu vecumā atgriezās Latvijā, un sākās otrs darba mūžs – viņš izveidoja konservatoriju, liekot jaunajai Latvijas valstij tik nepieciešamo profesionālās mūzikas izglītības pamatakmeni. Līdz pat aizbraukšanai no Latvijas 1944. gadā J. Vītols (ar nelielu pārtraukumu) vadīja konservatoriju un izaudzināja mūziķu plejādi. Viņš bija jaunās valsts mūzikas dzīves centrā – mirdzošu galvvidu, ērgļa degunu, vēlīgs, bet ne pārmēru, mūžam baltu, vaļīgu zīda kaklasaiti apsējies. J. Vītola audzēkņu atmiņas pauž milzu cieņu un lielu mīlestību.
J. Vītols bija mūzikas izglītības patriarhs. Arī asprātīgu, pašironisku memuāru autors. Kompetents (kaut ne bez aizspriedumiem) mūzikas notikumu recenzents. Atzīts diriģents – ar labām prasmēm un bez lielām mākslinieciskām ambīcijām. Ļoti rosīgs sabiedriskais darbinieks. Un komponists. Gadu gaitā dzima vairāki instrumentālās kamermūzikas un klaviermūzikas skaņdarbi, dažas simfoniskās partitūras un J. Vītola labākais devums – solodziesmas (joprojām nenovērtētas) un kordziesmas (it kā zināmas, tomēr tik reti atskaņotas).
Kaut arī J. Vītols strādāja nacionālromantisku noskaņu laikā, profesoru drīzāk var saukt par klasicisma pārstāvi. Viņa mūzikā pāri visam – līdzsvars, formas perfekcija un domas izklāsta precizitāte. J. Vītols pats netuvojas savam klausītājam. Viņa "es" izpaužas aristokrātiskā atturīgumā, kam tomēr nav sveša ne kaislība, ne traģēdija, ne mīlestība, ne arī labs joks.
Latvijas Bankas sveiciens profesoram 150. dzimšanas dienā ir jubilejas monēta ar moto "Gaismu sauca, gaisma ausa". J. Vītola mūzikā patiešām daudz gaismas: kora dziesmas "Saules svētki", "Saule austrumos", "Diena aust", ''Jau saulē sārti kvēlo sils", "Karaļmeita" ar jauniem gaismas audiem, austošais rīts dziesmā "Pie Dzintara jūras", debess aploks, kas vīts "Ar kristallspodriem stariem'', u.c. Kantātē "Ziemeļblāzma" J. Vītols ar Leona Paegles dzejas rindām, kur "mēs acis paceļam uz jaunu gaismu", sveic Vecmīlgrāvī Augusta Dombrovska uzbūvēto biedrības "Ziemeļblāzma" namu. Taču visaktuālāk gaismas ceļi zīmēti kordziesmā "Gaismas pils" (1900), kas ir viens no Dziesmusvētku spēcīgākajiem simboliem, – tā lielā kopkora dziedāta arī paša Jāzepa Vītola, Teodora Kalniņa, Leonīda Vīgnera, Haralda Medņa un Imanta Kokara vadībā. Jāzeps Vītols un viņa devums ir mūsu gaismas pils, kas nevar nogrimt.
Avots: Latvijas Banka
Jauna 1 Lata apgrozības monēta "Kokle"
Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar kokles attēlu.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 4,80 g
Diametrs: 21,75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2013. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)
Mākslinieces: Anna Heinrihsone (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Krauklīt's sēž ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Šo latviešu tautasdziesmu Jāņa Cimzes apdarē dziedājis liels un mazs. Tas ir stāsts, kas vieno novadus un arī dabas dāvāto un cilvēku veidoto skaņu pasauli. Kokles skanējumu te iekrāso zelta stīga, liekot apjaust tā īpašo vietu svētkos un pat ikdienā.
Kokles skaņas vieno ar kaimiņu tautām, jo kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments, ko aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru ciltis (piemēram, lībiešu kāndla, somu kantele, igauņu kannele) un slāvu ciltis (krievu gusļi).
Kokles skaņas gadsimtiem vienojušas Latvijas novadus. Kurzemes kokle un Latgales kokle spēlētas arī Vidzemē, Kurzemes koklei Latgales kokles iezīmes dažkārt pievienotas Sēlijā. Kurzemē kokles darinātas ieapaļas, ar dažādiem ornamentiem un grebumiem, piecām (vēlāk – līdz 17) stīgām. Latgales koklēm ir spārns, kas pastiprina skaņu un izmantojams arī kā rokas balsts. Tās ir lielākas, smagākas, ar atturīgu rotājumu un 7–9, vēlāk – 17–23 stīgām.
Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti – deku. Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā, bet šaurākajā galā atrodas metāla stienītis, ap kuru aptītas zarnu, augu šķiedras, misiņa vai tērauda stīgas. Kokli spēlējot liek klēpī vai uz galda vai pakar siksnā pār plecu. Ar labās rokas pirkstu galiem stīgas tiek ieskandinātas, bet ar kreisās – klusinātas nevajadzīgās stīgas. Kokles skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Apakšējā stīga parasti pilda burdona funkciju – tā skan visu laiku.
Kokles darinātas galvenokārt no liepas koka, tās spēlētas godos arī kopā ar stabuli, vijoli un bungām.
Lieta, lieta liepiņā,
Lieta liepas zariņā;
No liepiņas kokles griezu,
No zariņa stabulītes.
Kokles saglabājušas, atguvušas un paplašinājušas pazinēju un cienītāju loku, līdz ar citu seno tradīciju kopšanu atdzimstot ansambļos un individuālā meistarībā. Kokļu izgatavošana ir laikietilpīgs process, bet šo prasmju apgūšanai arī mūsdienās pievēršas ne mazums cilvēku. Savukārt kokles spēli mācās gan mūzikas skolu audzēkņi, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras Kokles klasē.
Koklētāju ansambļu koncerti tradicionāli ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa, bet 2013. gada vasarā tie aptver arī novadus un reģionu, piemēram, 14. jūlijā pilsētas svētku ietvaros Saulkrastus piepildot koklētāju festivāla "Koklē vēju vanadziņš" skaņām, savukārt jūlija beigās–augusta sākumā Limbažos ieskandinot II Starptautisko festivālu Latvijā "Kokle un tai līdzīgie instrumenti apkārt Baltijas jūrai".
Avots: Latvijas Banka
Latvijas piemiņas monēta "Rihards Vāgners"
Latvijas Banka laiž apgrozībā vācu komponistam Rihardam Vāgneram veltītu monētu.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Aigars Ozoliņš (aversa grafiskais dizains), Ivo Grundulis (reversa grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Burinieks vētrā bangojošā jūrā, no tā pa labi puslokā uzraksts 1 LATS, pa kreisi monētas lejasdaļā – gadskaitlis 2013.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā Riharda Vāgnera portrets profilā, no tā pa kreisi – viņa paraksta faksimils, pa labi puslokā uzraksts RĪGA un gadskaitļi 1837–1839.
Monētas josta
Uzraksti Latvijas Banka un Latvijas Republika, atdalīti ar rombveida punktiem.
Ģeniālais vācu komponists Rihards Vāgners (1813–1883) Rīgas Pilsētas teātrī no 1837. gada augusta līdz 1839. gadam jūnijam pildīja pirmā kapelmeistara pienākumus. Šo posteni pēc viņa atlaišanas ieguva Heinrihs Dorns, kas Riharda Vāgnera darbību Rīgā komentēja šādi: "Pret viņu kā kapelmeistaru nebija nekādu nopietnu iebildumu, bet viņa izteikti mākslinieciskā daba neprata iekļauties pilsoniskajās attiecībās, tiklīdz tās tika ierobežotas ar debetu un kredītu."
1839. gada 25. jūnijā Rihards Vāgners Mītavā (tagad – Jelgava) nodiriģēja sezonas pēdējo viesizrādi un nolēma neatgriezties Rīgā, kur viņu gaidīja nesegts vekselis tirgonim Robertam Haferbergam un parāds Kēnigsbergas tirgonim Širaham Šternbergam, kura iniciētā tiesas prāva jau bija nodarījusi kaitējumu kapelmeistara labajai slavai. Pēc izrādes Rihards Vāgners ar sievu Minnu un suni Robēru nakts miglā slepus šķērsoja Krievijas–Prūsijas robežu, lai dotos uz Kēnigsbergas ostu Pillavu (tagad – Baltijska Kaļiņingradas apgabalā). Tur 1839. gada 19. jūlijā sākās jūras ceļojums, kas iedvesmoja komponistu operas "Klīstošais holandietis" sacerēšanai, lielā vētrā lasot Rīgā nopirktos Heinriha Heines "Fon Šnabelevopska kunga memuārus".
Rīga bija otrā pilsēta pasaulē, kurā 1843. gadā dažus mēnešus pēc pirmizrādes Drēzdenē tika iestudēts Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis". Šī opera svarīga ne tikai vācu kultūrai un Rīgas vācbaltu sabiedrībai. R. Vāgnera jaunības gadu meistardarbs latviešu valodā tika izrādīts 1918. gada 18. novembrī Latvijas valsts proklamēšanas akta patriotiskajā noformējumā, publikai, operas korim un orķestrim pirms uvertīras trīs reizes atskaņojot Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". "Klīstošā holandieša" iestudējums Latvju operā kļuva par pirmo teātra izrādi, kuru tagadējā Nacionālā teātra telpās nākamajā dienā varēja noskatīties jaunās valsts pilsoņi.
R. Vāgnera mūzikas drāmu stils, kurā izteiksmes līdzekļu kāpinājums un pat pārspīlējums pārtapis estētiskā normā, bija viens no elementiem, kas Rīgā savulaik veidoja lielisku augsni eklektisma un jūgendstila triumfam. Grandiozo partitūru meistars, slavenākais no Rīgā strādājušajiem komponistiem, arī tajos dzīves periodos, kad apstākļi nebija īpaši labvēlīgi, centās ap sevi radīt krāšņu vidi ar šādu aizbildinājumu: "Ja kāds nojaustu, ko man aizvieto luksuss, mani uzskatītu par ļoti pieticīgu būtni." Parādu dēļ R. Vāgners 1839.–1842. gadā nevarēja pamest Parīzi, arī panākumi, ko guva "Tanheizers" un "Loengrīns", nenesa finansiālu nodrošinājumu, un kā brīnums, kas 1864. gadā atbrīvoja no parādiem un ļāva nodoties radošajam darbam, bija Bavārijas karaļa Ludviga II aicinājums uz galmu Minhenē.
Latvijas Bankas izdotā monēta "Rihards Vāgners" ir veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam, kad viņš sāka savas pirmās nozīmīgākās operas "Rienci" komponēšanu, tagadējās Vāgnera zāles ierobežojumu noteiktos risinājumus (skatītāju vietu izkārtojumu ar kāpumu redzamības nodrošināšanai, neapgaismotu zāli un izgaismotu skatuvi, kā arī padziļināto orķestra bedri) paņemot līdzi kā jauninājumus Baireitas teātrim.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas piemiņas monēta "Rūdolfs Blaumanis"
Latvijas Banka laiž apgrozībā Rūdolfam Blaumanim veltītu monētu.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925º sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. Regia Autonomǎ Monetǎria Statului (Rumānija).
Mākslinieki: Aigars Ozoliņš (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – koku ieskautas lauku mājas, kas balstās uz koka lapas, augšā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, apakšā – skaitlis 1 un uzraksts LATS.
Monētas aizmugure (reverss)
Labajā pusē – Rūdolfa Blaumaņa portrets puspagriezienā, tā fonā – rakstnieka darbu nosaukumi un "Eiropas sudraba programmas" zīme; kreisajā pusē lejasdaļā uzraksts "Rūdolfs Blaumanis"; zem portreta – gadskaitlis 2013.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktu.
Kurš latvietis kaut reizi dzīvē nav noskatījies Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugu "Skroderdienas Silmačos"? Jāņu ielīgošana daudziem no mums nav domājama bez saimnieces Antonijas, Alekša un Kārlēna, Pindaka un Pindacīšas, Joskes un Ābrama. Arī komēdija "No saldenās pudeles" apjoko Latvijas lauku dzīves tikumus. Ar dāsnu humora izjūtu apveltītais vārda meistars "Pēterburgas Avīzēs" vadīja satīrisko pielikumu "Purva mala", līdzīgi darbojās arī laikrakstā "Latvija", tāpat publicējās kā Grāvracis un Matīss Ķezbers.
Taču Rūdolfa Blaumaņa nozīmīgākais ieguldījums latviešu literatūrā ir viņa nopietnā, ar sociāliem un individuāliem konfliktiem piesātinātā dramaturģija un proza – "Indrāni", "Ugunī", "Nāves ēnā", "Purva bridējs", "Raudupiete", "Salna pavasarī" un daudzi citi darbi. To spēks ir meistarīgā cilvēku attiecību un pretrunu samezglojumā un traģisma piesātinātā atrisinājumā. Rūdolfa Blaumaņa darbi nav tautiski sentimentāli, un dzīves realitāte tajos netiek idealizēta. Reti kurš tik iespaidīgi atainojis latviešu lauku cilvēka dzīvi un domāšanas veidu 19. un 20. gs. mijā – laikā, kad brieda un nostiprinājās latviešu nacionālā pašapziņa un veidojās nākamā valstiskuma pamati. Rūdolfa Blaumaņa darbos cilvēka sakņojums Latvijas dabā saliedējas ar vispārcilvēciskām gara vērtībām. Tie ir dziļi universālas harmonijas meklējumi, kas centrējas ap ģimenes ideālu un dzimto mājvietu. Šādu izjūtu Rūdolfs Blaumanis kopa, dzīvodams Ērgļu pagasta Brakos, vienā no Vidzemes skaistākajām vietām.
Latvieša rakstura atklāsmes Rūdolfa Blaumaņa darbos var salīdzināt ar viņa laikabiedriem, zviedru nacionālromantisma pārstāvjiem Andersu Cornu (Anders Zorn) un Karlu Lāšonu (Carl Larsson), kuri savās gleznās līdzīgi, bet tikai vizuāli, koncentrēti definēja, kāds ir tipiskais zviedrs vai zviedriete, kāds ir viņa dzīves stils, principi, pasaules uztvere. Un tas ir aktuāli joprojām. Rūdolfa Blaumaņa darbi nav tikai latvietības vēsturiska fiksācija – daudzas viņa aplūkotās tēmas un problēmas vērojamas arī mūsdienās.
Rūdolfa Blaumaņa darbu motīvi rosinājuši arī kinorežisorus, un Jānis Streičs reiz teicis: "Blaumanis ir pierakstījis nacionālā rakstura kodu, lai mēs, atšifrējot to, piekļūtu pie savām saknēm, lai tiekam pie savas pašcieņas, lai mēs caur šo kodu varam rakstīt savu tautu mūžībai. Tas ir Blaumanis. Kas piekļūst šim kodam, tas atšifrē, kas ir latvieši."
Rūdolfa Blaumaņa vērienīgajā daudzpusībā nozīmīga vieta bijusi arī dzejai. Der atcerēties zīmīgus vārdus no viņa 1902. gadā sacerētā "Tālavas taurētāja". Sardzes vīrs neļaujas uzpirkties no naidniekiem un, ziedojot dzīvību, paspēj brīdināt pilī dusošos cīnītājus, bet viņa teiktais pauž arī Rūdolfa Blaumaņa kredo:
"Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!"
Latvijas Banka, novērtējot Rūdolfa Blaumaņa devumu kā latviešu kultūras zelta depozītu, atzīmē viņa 150 gadu jubileju ar rakstniekam veltītu monētu.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Šūpuļa monēta"
Latvijas Banka laiž apgrozībā jubilejas monētu – "Šūpuļa monētu"
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22,00 g
Diametrs: 35,00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: Anita Paegle (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – bērns šūpulī, ko knābī tur putns. Lejā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā pele ar pūralādi, lejā – uzraksts "1 lats".
Monētas josta
Ar rombveida punktiem atdalīti uzraksts LATVIJAS BANKA un gadskaitlis 2013, atkārtoti divas reizes.
Mīļais bērniņ, sveicam tevi šajā pasaulē! Tu mums esi gaidīts, ar tevi saistām lielas cerības, vēlam tev mūža laimi un Laimas svētību! Ar šādām vai līdzīgām domām un vārdiem gandrīz ikviena māte un tēvs sagaida savu atvasi – dēliņu vai meitiņu, dvīnīšus vai trīnīšus, pirmdzimto vai kārtējo. Latvju sievām izsenis gādību dzemdībās un jaundzimušo aprūpēšanā izrādīja (un, cerams, izrādīs joprojām) dieviete Laima, bet arī cituviet pasaules kultūrās šeit nekad nav trūcis visaugstākās aizbildniecības. Piemēram, senajiem grieķiem par to īpaši rūpējusies dieviete Ilifija, un viņu vēl papildus atbalstīja dievietes Hēro un Artemīda. Savukārt senajiem romiešiem šo misiju pildīja dieviete Jūnona.
Vecāku prieku par jaundzimušo dala tuvinieki ģimenes lokā, radi un draugi, arī līdzgaitnieki darbos. Dažās tautās prieks par gaidāmo dzīvību tiek izrādīts jau kādu laiku pirms bērna piedzimšanas. Eiropieši šajā jomā gan ir piesardzīgāki, bet mums ir ne mazāk jauka un jau tautas dainās apdziedāta tradīcija – aptuveni mēnesi pēc bērniņa nākšanas pasaulē iet raudzībās, doties iepazīties ar jaundzimušo.
Man zīlīte vēsti nesa,
Jauni radi bāliņos;
Es būš' iet apraudzīt,
Vaj brālīši, vaj māsiņas.
Līdz ar laimes vēlējumiem mēdzam nest arī dāvanu, savu gaismas piepildīto domu taustāmu, materiālu apstiprinājumu. Sendienās tas nereti bijis maizes klaips, bet tad arī kas paliekošāks, kāda manta, kas zīdainim vai viņa vecākiem jau tūdaļ būs noderīga, – apģērbs, ratiņi, rotaļlietas, vērtīgu padomu grāmata... Vai arī tas, kas vēlāk jau pieaugušam cilvēkbērnam atgādinās tuvinieku prieku par viņa nākšanu lielajā ļaužu pulkā – savā ģimenē, tautā, valstī. Daudziem mājās piemiņas un dārglietu lādītēs glabājas raudzībās gūtas sudraba karotītes, laimes pakaviņi, zelta krustiņi un sirsniņas, arī monētas. Jau nostiprinājusies tradīcija šūpuļsvētkos dāvināt kādu sudraba vai zelta monētu, līdzās laimes vēlējumiem liekot labklājīgas dzīves starta kapitāla simbolisku pamatu.
"Šūpuļa monēta" ir Latvijas Bankas gādāta raudzību dāvana, kuras motivācija sakņojas vēlmē stiprināt ģimenes saites, jo bērni ir valsts un tautas eksistenciāls jautājums. Gan dāvinātāja, gan dāvanas saņēmēja acis priecēs monētas reversa zīmējums ar pelītes un pūralādes atainojumu, kas sabalsojas ar tautasdziesmas vārdiem:
Atvelc(i), pelīte, bērnam(i) miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Ielieci bērnam šūpuļa galā.
Ieliec tur arī "Šūpuļa monētu"!
Avots: Latvijas Banka
Latvijas jubilejas monēta "Sudraba lasis"
Latvijas Banka laidusi apgrozībā 20 latu jubilejas monētu - sudrabā kaltu lasi.
Nominālvērtība: 20 lati
Svars: 11,00 g
Diametrs: 21,75 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 2013. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: Gunārs Lūsis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2013. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Augšpusē attēlots lasis (Latvijas ūdeņu bagātības simbols) lēcienā virs ūdens no kreisās uz labo pusi. Apakšpusē - skaitlis 20, zem tā puslokā uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Katram mīļš kā labs tuvinieks. Savējais. Vienmēr gaidīts un lolots draugs. Tīkams rokai un domai. Mūsu Latvijas 1 lata monēta, visas latu ģimenes pamatvienība. Daudzi to mīļi un sirsnīgi dēvē par lasīti, jo nu jau 20 gadu tā reversā, slaidā lokā liekts, no ūdeņiem lec Latvijas lasis. Tāds, kādu 20. gadsimta 90. gadu sākumā to izveidojis viens no Latvijas labākajiem dizaingrafiķiem Gunārs Lūsis. Mākslinieks pats ir izcils lašu ķeršanas meistars, bet to ķermeņa grācijā pratis saskatīt arī simbola kvalitāti.
Lasis 1 lata monētā nav tikai kāda Latvijas ūdeņos rodama garšīga zivs. Lasis ir ūdeņu karalis un arī simbols, kas apliecina tuvību ar dabu, kura latviešiem ir pamatvērtība. Būt dabā - tas ir dzīvesveids un pasaules uztvere. Ar laša lēciena vitalitāti latvis reiz no dabas klēpja ienācis urbanizētajā un civilizētajā pasaulē. Lasis ir darba vērtības norāde tiešā un pārnestā nozīmē. Caur darba sparu, sudraboto lasi pie laša liekot, ļaudis tikuši pie turības. Lasis ir arī norāde uz vienu no nācijas pamatnodarbēm - zvejniecību - un uz mūsu ūdeņu (upju, ezeru, jūras) ietekmi dzīves plūdumā. Latvim māte barotāja ir gan zaļā zeme un šalcošais mežs, gan ūdeņu klaids. Monēta atbalso arī dižo Krišjāņa Valdemāra aicinājumu: Latvji, brauciet jūriņā! Vairojiet labumu, labklājību un labestību! Celiet savu māju, būvējiet Gaismas pili! Lai lats cēlos darbos ir kā ķieģelītis!
Ja naudas apriti salīdzinām ar tautsaimniecības asinsriti, 1 lats tajā ir mazais asinsķermenītis. Lata svars, spēks un enerģija atspoguļo arī visas sabiedrības darba varēšanu un intelekta spējas. Rainis atzina - no darba varas liktens trīs. Lats iekustina lielus darbus, un ar tā spēku darbi sokas.
20 gadu - tas ir teju tikpat ilgs laikposms, kādu Latvija pastāvēja pirms 2. Pasaules kara, kad tā ar pirmā latu laidiena atbalstu piedzīvoja toreizējo ekonomisko uzplaukumu. Apbrīnojami steidzīgs izrādījies laika skrējiens arī mūsdienās. 20 gadu daudziem var likties kā mazs mirklis pēc tik nesenās barikāžu vakardienas, bet tas ir laiks ar milzīgu vēsturisku notikumu un darbu ietilpību - gan ar lielām cerībām un panākumiem, gan ar maldiem, kļūmēm un kritumiem. Dažkārt dulli un lepni, dažkārt pieticīgi un taupīgi, čakli un vēl visādi dzīves daudzveidībā, stingri stāvam lielajā pasaulē.
Latvijas Banka, ar cieņu atceroties lata dzimšanas dienu, tam veltījusi 1 lata monētas repliku - sudrabā kaltu svētku laidienu ar jubilejai simboliski atbilstošu 20 reizes palielinātu nominālvērtību. To vairo labi padarīta darba apziņa, turklāt lata vērtība mums allaž ir lielāka, jo tam piemīt arī visās lietās tik svētīgā sirdsvērtība.
Avots: Latvijas Banka
Ikviens kā kolekcionārs
Nauda! Cik gan daudz monētu katrs no mums ir saņēmis un izdevis… Tomēr tikai retais paņem un izpēta rokās nonākušās mazās monētiņas. Pateicoties apgrozības monētu dažādošanas politikai, cilvēki tām gan arī Latvijā ir sākuši pievērst pastiprinātu uzmanību. Tas ir veids, kā likt cilvēkiem aizdomāties, ka arī ikdienas nauda var būt ar māksliniecisku vērtību.
Apgrozības monētu kolekcionēšana pasaulē ir populāra visai zemo izmaksu dēļ. Liels skaits kolekcionāru krāj tikai citās valstīs apgrozībā esošās monētas, un, jo dažādākas šīs monētas, jo interesantāk kolekcionāriem. Pateicoties dažādībai, Latvijas apgrozības nauda kļuvusi iecienīta arī ārzemēs.
Neparastie latiņi ir kļuvuši par iecienītiem kolekciju priekšmetiem vai ikkatrā ģimenē. Monētu ierobežotā tirāža padara šo uzdevumu par īstu izaicinājumu. Par lielāko retumu kļuvusi monēta ar stārķa attēlu. Kā otra retāk sastopamā ir monēta ar skudru. Šīs divas kā pirmās tika kaltas ievērojami mazākā daudzumā nekā vēlākās. Un retums ir kolekcionāra intereses "sāls".
Šāda prakse ir ne tikai Latvijā. Tādās valstīs kā ASV, Krievija, Kanāda un arī Eiropas Savienībā tiek kaltas apgrozības monētas ar dažādiem attēliem. ASV un Kanādā tiek kaltas dažādas 25 centu un 1 dolāra monētas, Krievijā – 10 rubļu monētas. Eiro zonas valstīm ir atļauts kalt dažādas 2 eiro apgrozības monētas. Arī Latvijai, pievienojoties eiro zonai, būs šāda iespēja, tikai tik ierasto latu vietā būs eiro. Fakts, ka Latvijas kaltās eiro monētas būs vairs ne tikai Latvijas nauda, bet gan visas Eiropas kopīgā nauda, būtiski palielinās pieprasījumu pēc tās arī no Eiropas kolekcionāru puses. Toties citu valstu eiro apgrozības monētas kļūs par Latvijas naudu.
Tomēr retas ir ne tikai šīs īpašās monētas, bet arī cita apgrozībā esošā nauda. Daudzi cilvēki vairs neatminas, ka līdz 1999. gadam apgrozībā bija divas dažādas 2 latu monētas, kas būtiski atšķiras no pašlaik ikdienā sastopamā divlatnieka.
Jāpiemin arī 1998. gadā kaltā 999. proves zelta 100 latu apgrozības monēta. Šīs monētas vērtība ir teju četrkāšojusies. Tas gan ir noticis, pateicoties pasaules biržā strauji pieaugušajai zelta cenai. Šī ir arī vienīga Latvijas investīciju zelta monēta.
Kaislīgāko kolekcionāru izaicinājums ir ne tikai dažādo monētu tipu, bet arī sīkāko detaļu kolekcionēšana. Apgrozības monētas laiku pa laikam dažādu iemeslu dēļ tiek kaltas atkārtoti, nomainot gadskaitli – arī Latvijā. Lielākā daļa no Latvijā apgrozībā esošajām mazo nominālu monētām ir kaltas trīs vai vairāk reizes. Tātad katru reizi ar savu gadskaitli, kas šo monētu atšķir, padarot par atsevišķu kolekcijas priekšmetu. Arī vienlatnieks ar laša attēlu ir sastopams ar trim dažādiem gadskaitļiem.
Par īpaši iekārojamiem kolekcionāru priekšmetiem tiek uzskatītas apgrozības monētas ar kādu kalšanas vai sagatavošanas defektu. Šo brāķu cena parasti daudzkārt pārsniedz normālas monētas cenu. Kā zināmāko brāķi varētu minēt 1992. gada 20 santīmu monētu, no kā neliela daļa ierastā vara-niķeļa-cinka sakausējuma vietā kļūdas dēļ nokalta ar dzelzs serdeni. Šīs monētas viegli atšķirt ar magnēta palīdzību, jo kļūda atšķirībā no parastās monētas ir magnētiska.
Runājot par nākotni, man šķiet svarīgi, lai Latvijas monētu dizaini aptvertu dažādas mūsu dzīves jomas, vēsturi un nodarbes, liekot cilvēkiem aizdomāties par lietām, kam citkārt ikdienā nepietiek laika, kā arī palīdzētu saglabāt un mantot mūsu kultūras vērtības nākamajām paaudzēm. Kas gan cits, ja ne nauda atspoguļo to, kas mēs esam...
Madis Gerbaševskis
Latvijas Bankas izdotās jubilejas un piemiņas monētas
Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir vairāk kā 70, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos dažos kvadrātcentimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas.
Jubilejas monētas parasti izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena ievērojami pārsniedz nominālvērtību.
Šīs un citas monētas cilvēki labprāt iegādājas, tuvojoties svētku laikam, arī ģimenes godos. Valsts institūcijas tās pasniedz viesiem un valsts vizītēs kā lakonisku un skaistu piemiņu par Latviju. Latvijas monētas to augstās kvalitātes dēļ iecienījuši arī pašmāju un ārvalstu kolekcionāri.
Ņemot vērā, ka šo monētu vērtības skala ir cita nekā apgrozības naudai, tā nemazināsies arī pēc lata aizstāšanas ar eiro. Arī pēc eiro ieviešanas Latvija turpinās izlaist jubilejas un piemiņas monētas ar valstij būtiskiem sižetiem, tikai to nominālvērtība būs izteikta eiro.
Avots: Latvijas Banka
Latvijas banknotes
Banknošu kolekcionēšanai, salīdzinājumā ar monētu kolekcionēšanu ir ļoti īsa vēsture. Tomēr, šajā, nosacīti, īsajā laikā, tās ir spējušas gūt lielu popularitāti. Ļoti daudz numismātu, papildus monētu kolekcionēšanai pievēršas arī banknotēm. Arī Latvijā banknošu kolekcionēšana vēršas plašumā un atrast banknotes labā stāvoklī kļūst arvien grūtāk.
Tādēļ mūsu salons specializējas Latvijas valsts un pilsētu (Cēsis, Liepāja, Ventspils, Rīga) banknošu izpētē un tirdzniecībā.
Rīgas Numismātikas Salona vadītājs ir Eiropā labi pazīstams Latvijas banknošu kolekcionārs un pētnieks.
Pie mums iespējams iegādāties Latvijas banknotes, gan kolekcionāriem iesācējiem, gan zinošiem speciālistiem.
Būsiet laipni gaidīti Rīgas Numismātikas Salonā, Teātra ielā 4.
Par numismātiku Latvijā
Kopumā par Latvijas kolekcionāru iecienītākajām monētām varētu saukt Latvijas un Krievijas impērijas zelta un sudraba monētas, kā arī dažādas eiro monētas. Otrās lielākoties tiek pirktas un pārdotas ar mērķi nopelnīt. Populāras ir arī monētas ar dažādiem neparastiem risinājumiem, piemēram, nestandarta forma, metāls, kā arī krāsainās monētas un monētas ar dažādiem iestrādātiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem.
Numismātika Latvijā, ejot laikam, attīstījusies gluži tāpat kā Latvijas ekonomika. Deviņdesmito gadu sākumā par Latvijas Bankas kaltajām monētām zināja tikai retais, un lielākais šo monētu noieta tirgus bija vecās Eiropas valstis, kur katras jaunās, tikko neatkarību atguvušās valsts izdotās monētas bija kas īpašs un ievērības cienīgs. Tādēļ arī pirmās jubilejas monētas pa dažādiem kanāliem tika lielākoties pārdotas aiz Latvijas robežām. Gadiem ejot un uzlabojoties Latvijas ekonomiskajai situācijai, par monētām papildus interese radās arī šeit, un daudziem cilvēkiem šis kļuva par nopietnu hobiju. Kulmināciju Latvijas Bankas kalto monētu tirgus sasniedza 2007./2008. gadā, kad daudzu monētu cenas numismātu vidē pieauga pat vairāk nekā desmit reižu. Diemžēl tāpat kā nekustamo īpašumu tirgus arī monētu tirgus šobrīd izjūt krīzes sekas, kad tirgū ieplūst monētas, kuras pirms neilga laika bija dārgas un reti sastopamas.
Latvijā monētu krāšana lielu popularitāti ir ieguvusi tikai pēdējos gados, pateicoties Latvijas Bankas stingri piekoptajai politikai - nekalt monētas ar lielu tirāžu un pārāk bieži, gada laikā nokaļot vidēji piecas, kas šīs monētas arī padara par interesantu kolekcionēšanas un arī naudas ieguldīšanas priekšmetu. Katra monēta kolekcionāru vidū tiek gaidīta un apspriesta. No Latvijas Bankas kaltajām monētām par populārākajām varētu uzskatīt "Laika monētas", "Laimes monētu", "Ciparu monētu", zelta "Pieclatnieku" un godalgoto "Latvijas monētu". Par skaistākajām kolekcionāru vidū tiek uzskatītas arī Latvijas kuģniecības vēsturei un apdraudētajai faunai veltītās monētas.
Lielu popularitāti sabiedrībā ir ieguvušas 1 lata monētas ar dažādiem attēliem. Šīs monētas kolekcionē gan tie kolekcionāri, kas sevi dēvē par numismātiem, kam šīs monētas ir neatņemama kolekcijas sastāvdaļa, gan cilvēki, kas šīs monētas atliek prieka pēc un kuru skaits noteikti pārsniedz numismātu skaitu. Tādēļ, piemēram, pirmās 1 lata monētas ar skudras un stārķa attēliem, kuru tirāžas bija ievērojami zemākas nekā šodien kaltajām, ir kļuvušas par deficītu.
Latvijas monētu bieži vien savdabīgais un neparastais dizains kolekcionāru vidū tiek uztverts dažādi. Kādam tas rada interesi sākt kolekcionēt, cits ar sakostiem zobiem to pievieno kolekcijai "ķeksīša" pēc. Tomēr visā visumā šī pieeja, veidojot gan klasiska, gan moderna dizaina un risinājumu monētas, ir ļoti pozitīva, ko arī apstiprina vairākas starptautiskās izstādēs iegūtas balvas. Šīs monētas pārējai pasaulei daudz pastāsta par mūsu tautas kultūru un vēsturi, godājot svarīgas personības, parādot mūsu vēstures gaišos un patīkamos notikumus, gan arī ēnas puses (piemēram, "Svešas varas").
Bieži vien kolekcionāri monētas izvēlas tikai pēc sev saprotamiem principiem. Vienam svarīgi ir krāt kādas konkrētas valsts monētas, cits savukārt izvēlas visas pasaules monētas, kas kaltas viņa dzimšanas gadā. Iespējas ir visdažādākās. Tomēr lielākoties cilvēki visā pasaulē kolekcionē savas valsts monētas. Ir arī kolekcionāri - investori, kas rūpīgi pēta tirgu un pērk tikai tādas monētas, kuru cenai ir potenciāls pieaugt.
Nereti termins "numismāts" tiek attiecināts tikai uz monētu kolekcionāriem. Latvijā popularitāti pamazām iegūst arī tāds kolekcionēšanas virziens kā banknotes, kas, salīdzinot ar Eiropu un ASV, pie mums ir vāji attīstīts. Lielākā daļa reto banknošu vēl joprojām tiek pārdota un atrodas aiz Latvijas robežām. Līdzīga situācija vērojama arī ar Latvijas teritorijā kaltajām viduslaiku monētām. Šeit gan jāsaka, ka šī situācija ir izveidojusies vairāk šo priekšmetu augstās vērtības dēļ, jo nereti to cenas pasaules izsolēs sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Madis Gerbaševskis